Laulības ar Musulmani

Vispirms atceraties, ka īsts musulmanis nekad sievu internetā nemeklēs.

Ja Tu saņem rokas un sirds piedāvājumu no skaita musulmaņu puiša, vispirms ļoti nopietni padomā, vai spēsi pilnībā mainīt savu dzīvi un pieņemt nākamā vīra dzimtenes kultūru un reliģiskās tradīcijas.

Ja neesi pārliecināta, tad labāk nekavē savu un viņa laiku.

Taču, taisnības labad, gribu piebilst, ka sievietes stāvoklis islamā ir daudz labāks nekā induismā un reizēm arī labāks kā kristietībā. Tikai jāatceras, ka teiktais attiecas uz islamā dzimušām sievietēm. Tām, kuras jauno reliģiju ir pieņēmušas izejot pie vīra, tik viegli vis neklājas.
LAULĪBAS

Daudzās musulmaņu valstīs vairākas sievas nav nekas neparasts, kaut gan šodien tas tomēr ir retums.
Laulību reģistrācija valsts institūcijās ir iespējama, bet nav obligāta. Un, ja laulība ir reģistrēta oficiāli, tas nav šķērslis tam, lai laulība netiktu noslēgta mošejā.

Musulmanis drīkst stāties laulībā ar jebkuru sievieti, izņemot ateisti. Tā kā vīra vara ģimenē nav ierobežota, tas viņam dod tiesības pievērst sievu savai reliģijai un musulmaņa sieva vienmēr šo reliģiju arī pieņem.

Lai musulmaņu vīrietis varētu stāties laulībā, viņam obligāti jābūt spējīgam apgādāt sievu un bērnus.

Sieva bez vīra atļaujas nedrīkst iziet no mājas.

Šķiršanās procedūra priekš vīrieša ir venkāršota līdz minimumam - šķiršanās ir notikusi, ja vīrs liecinieku klātbūtnē trīs reizes ir pateicis "Tu vairs neesi mana sieva!" Taču starp nabadzīgajiem šķiršanās ir ļoti reta. Tas tāpēc, ka pēc maģiskajiem šķiršanās vārdiem seko ļoti dārga mantas dalīšanas, sievas uzturēšanas un bērnu audzināšanas jautājumu risināšanas procedūra, ko nabadzīgs vīrietis nevar atļauties.

Ja šķiršanās tomēr notiek, bērni, kā likums, paliek pie tēva.

Lai minimalizētu visas iespējamās nepatikšanas musulmaņa dzimtenē, sievietēm ieteicams noslēgt laulības līgumu, kurā tiek noteiktas daudzas mums pašas par sevīm saprotamas lietas. Piemēram, brīva profesijas izvēle, iespēja strādāt un tml.



LAULĀTO SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS

Islama reliģija propogandē to, ka intīmajā laulības dzīvē vīram un sievai ir vienādas tiesības un šo abu cilvēku pienākums ir vienam otru iepriecināt.

Vīram jāspēj nodrošināt tuvību ne retāk kā reizi četrās dienām (pieņemot, ka vienam vīrietim var būt 4 sievas). Ja sieva no šīs tuvības var atteikties (nogurums, slikta pašsajūta, nervu spriedze un tml.), tad vīram nekādas atlaides netiek dotas - viņa pienākums ir sekot sievas vēlmēm un nepieļaut spriedzi intīmajās attiecībās.

Musulmanis bez iemesla nedrīkst atstāt savu sievu vienu ilgāk kā 3 mēnešus. Bet ja 4 mēnešu laikā bez iemesla (slimība, ilgstoša prombūtne un tml.) laulāto starpā nav intīmu attiecību, sieva var prasīt šķiršanos.


SIEVIETES ĪPAŠUMS

Islamā sievietei ir īpašuma tiesība gan laulībā, gan ārpus tās un viņai piederošo īpašumu neviens atņemt nevar.

Vēl vairāk, tā kā vīra pienākums ir pilnībā apgādāt sievu un bērnus, musulmaņa sieva savu naudu vai citu mantu var izmantot tikai savām vajadzībām un viņai nekas nav jāliek "ģimenes kopējā katlā".
Taču gadījumos, kad runa iet par mantojumu, vīrietis vienmēr saņem lielāko daļu. Tas tāpēc, ka dzīves laikā viņš rūpējas par sievieti, bet viņa savu naudu bez ierobežojuma var tērēt tikai un vienīgi savām vajadzībām.

Precoties saskaņā ar musulmaņu tradīcijām, jaunās sievas vecāki saņem pietiekami nopietnu izpirkuma maksu (mahr) un daļu no šīs izpirkuma maksas līgavas tēvs atstāj meitas rīcībā.
Vēlāk sievietes rīcībā var nonākt arī viņas tēva īpašums uz kuru vīram un citiem ģimenes locekļiem nav tiesību.

Nevienā gadījumā sievietei nav jāprasa vīram atļauja, ja viņa vēlas kaut ko darīt ar savu mantu.
Ja vīrs nespēj sievu uzturēt, viņai ir tiesības pieprasīt, lai tiktu pārdota vīra manta.



TRADICIONĀLAIS APĢĒRBS

Vienkāršoti skatoties uz tradicionālo musulmaņu sievietes apģērbu, to var iedalīt 2 daļās - aizsedz seju (parandža, nikabs, čadra) vai neaizsedz seju (hidžaba).


Galvenie notikumi, kas būtu musulmanietei apģērba izvēlē būtu jāievēro, ir sekojoši -
1. apģērbam jāapsedz viss ķermenis, izņemot seju un plaukstas;
2. apģērbs nedrīkst izcelt kādas ķermeņa daļas un būt caurspīdīgs;
3. sievietes apģērbs nedrīkst līdzināties vīrieša apģērbam;
4. nedrīkst valkāt kurpes uz papēžiem, kas ejot rada troksni un tādējādi pievērš uzmanību;
5. lakatam jāapsedz galvu, kaklu un krūtis.
Taču, ja uz ielas sieviete ir slēpta svešām acīm, tad mājās viņa var ģērbties un rotāties kā vien pašai patīk - minisvārkos, caurspīdīgā veļā, atklātās kleitās utt., jo viņas dress code ir viens vienīgs mērķis - patikt tikai savam vīram.

MUSULMAŅU SIEVIETE SKAISTUMKOPŠAS SALONĀ

Pie mums sieviete pošas izejot uz ielas, bet pa māju staigā īgna, vecā halātā un čībās. Musulmaņu valstīs viss ir otrādi un sievietes galvenais uzdevums ir tieši savās mājās ne tikai skaisti izskatīties, bet vienlaicīgi palikt arī pieklajīgai un cienījamai ģimenes acīs.

Skaistules ir ietītas zīdā, redzamas paliek vien seja, rokas un pēdas. Varbūt tieši tāpēc austrumu sievietes vienmēr tiek uzskatītas par noslēpumainākajām un skaistākajām pasaulē.

Musulmaņu sievietes tērē daudz laika un naudas sava skaistuma kopšanai. Ne velti vislielākās dārgo apģērbu, kosmētiku un rotaslietu pircējas ir tieši viņas - austrumu sieviešu vīri ir bagāti un tāpēc viņu sievas var to atļauties.

Mazo meiteni uz skaistumkopšanas salonu pirmo reizi atved 4 gadu vecumā un ar to sākas viņas iepazīšanās ar to, kā sevi jāuztur kārtībā.

Kosmētikai tiek lietotas tikai dabīgas vielas, mati tiek krāsoti galvenokārt ar hennu.